Search results for "Na joni"
showing 3 items of 3 documents
Ultraplānu bismuta selenīda nanostruktūru iegūšanas metodes
2017
Ultraplānu bismuta selenīda nanostruktūru iegūšanas metodes. Biezā K., zinātniskie vadītāji - asoc. prof., Dr. ķīm., Donāts Erts, Dr. Jana Andžāne, Maģistra darbs, 49 lappuses, 25 attēli, 9 tabulas, 30 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Bismuta selenīds ir topoloģiskais izolators, tas ir materiāls, kura lielākā daļa tilpumā ir dielektriķis, toties ārējā virsma ir vadoša. Topoloģisko īpašību uzlabošanai un tālākam praktiskajam pielietojumam svarīgi iegūt plānas nanostruktūras ar biezumu zem 10 nm, kam, savukārt, ir liela praktiska nozīme topoloģisko izolatoru fundamentālajos pētījumos un materiāla pielietojumam kā termoelektriķim. Darbā pielietotas vairākas metodes, lai iegūtu …
Ekofizioloģiskie pētījumi ar jūras piekrastes sanesumu joslas sugu Atriplex prostrata: NaCl ietekme un jonu uzkrāšanās
2018
Tā kā sanesumu joslās augsnes sāļums ir paaugstināts, lai izdzīvotu suboptimālā vidē augam jāpiemīt spējai mazināt vides kaitīgo ietekmi ar atbilstošu pielāgojumu palīdzību. Augstas sāļainības vidē osmotiskajā regulēšanas sistēmā ir iesaistīti gan kālija, gan nātrija joni. Pētījumā izmantoja Baltijas jūras piekrastē sastopamu sugu Atriplex prostrata. Sugai novēroja dažādu sāls šķīdumu ietekmi uz augu augšanu. Suga ir sāls izturīga un spēj augt paaugstinātos vides sāļuma apstākļos. Pētījumu rezultāti liecina, ka NaCl šķīduma koncentrācijai paaugstinoties, Na jonu koncentrācija pētītajai sugai Atriplex prostrata pieauga. Kontroles augiem, kuri netika apstrādāti ar NaCl, K jonu koncentrācija b…
Savvaļas skābeņu sugas kā modeļi ekofizioloģiskajos pētījumos veģetācijas eksperimenta apstākļos: fizioloģisko gradientu un minerālvielu nodrošinājum…
2021
Augi sev nepieciešamos elementus uzņem caur augsni un uzkrāj dažādās auga daļās. Dažādu elementu koncentrācija augu daļās ir atkarīga no dažādiem faktoriem – sugas, vides, auga vecuma, auga fizioloģijas. Pētījumā izmantoja četras savvaļas skābeņu sugas: Rumex hydrolapathum, Rumex confertus, Rumex maritimus, Rumex longifolius. Sugām noteica lapu fizioloģiskos un morfoloģiskos parametrus. Mērija hlorofila a fluorescenci, lapu garumu, platumu, svaigo un sauso masu, kā arī veica jonu analīzes. 2019. gadā pētījumu turpināja, apskatot Rumex hydrolapathum reakciju uz dažādām minerālvielu kompleksa koncentrācijām un slāpekļa ietekmi dažādās formās (NO3- un NH4+) Pētījums liecina, ka dažādām skābeņu…